Relaksācija un piedzīvojumi sanatorijā "Eglės"

Relaksācija un piedzīvojumi sanatorijā "Eglės"


× Fullscreen View

Kad visu gadu esam kārtīgi pastrādājuši un Ziemassvētkos pieēduši pilnus punčus, ir laiks palutināt savu ķermeni un dot tam iespēju atjaunoties, pirms jaunā gada lielā skrējiena!

Medical SPA „Eglės Sanatorija“

Salikuši somas automašīnā, dodamies 5 stundu garā braucienā uz Lietuvu un esam nokļuvuši lieliskā pilsētiņā, Druskininki. Šajā reizē mūsu izvēle ir Sanatorija Egle un 3 nakšu garumā ļausimies dažādām procedūrām un terapijām. Medical SPA „Eglės Sanatorija“

Mūsu komanda šajā reizē ir Evita Eidina , Lote Cīrule , Rodrigo un es.

No Dobeles izbraucām 8.00 un jau pirms 13.00 ieripojām Druskininkos, iebraucām veikalā nopirkt dzērienus un jau pēc 5 minūtēm bijām Egle sanatorijas reģistratūrā. Šī mums nav pirmā reize, kad esam šajā sanatorijā, bet šoreiz pirmo reizi dzīvosim Standart korpusā.

Pēc Booking mājas lapas saprotam, šeit visas istabas ir aizņemtas un reģistratūrā mums paiet ilgs laiks līdz mēs tiekam pie savām istabiņu atslēdziņām. Kamēr mēs gaidām savu rindu, mums izdala talonus un visi varam aiziet uz blakus korpusu uzēst pusdienas. Ēdiena izvēle ir ļoti plaša un viss ir garšīgs.

16.00 mums ir paredzēta vizīte pie daktera, kur visi četri ejam un tiekam pie saviem procedūru sarakstiem. Daktere izjautā kādas mums ir problēmas un vadoties pēc mūsu atbildēm, izraksta procedūras un dažādas terapijas.

Pēc dakteres mums jāiet uz reģistratūru, kur mums saliek visām procedūrām laikus un izstāsta kur katra atrodas. Blakus reģistratūrai, atsevišķā kabinetā, izmēģinām pirmo procedūru un tas ir skābekļa kokteilis ar nomierinošu efektu Evitai un imunitāti stiprinošš mūsu jauniešiem.

Pēc kokteiļa ejam uz saviem numuriņiem, pārģērbjamies peldkostīmos un ejam uz baseinu, tur atstājam mūsu jauniešus un paši ejam izbaudīt tumšos un gaišos dubļus, attiecīgi man tumšie, bet Evitai gaišie. Mani iesēdina vannā, kas pilna ar melniem dubļiem, liek apgulties un mani visu nosedz ar šiem siltajiem dubļiem, papildus vēl ietinot plēvē. Labi ka šī procedūra ilgst tikai 15 minūtes, man bija karsti un svīdu uz nebēdu. Sieviete kas tur strādā, nāk ik pa laikam un notīra no pieres sviedrus. Bet sviedri, tas vēl sīkums, nomazgāties dušā, lūk tas gan nav viegli. Pēc laiciņa gāju peldēties baseinā, spogulī ieraudzīju ka mana mugura vēl melna, uz baseinu lavījos kā tautu dejās, gāju uz sānu galopā, lai mugura ir ar skatu pret sienu, lai neviens neredz ka netīrs eju baseinā!

Tiklīdz beidza mani sildīt melnajos dubļos, Evitu iesauc blakus kabinetā un uzsmērē gaišos dubļus, kuriem piejaukta vēl kāda aromatizēta eļļiņa, nu viss tā kā meitenēm patīk. Evitu arī ietin plēvē un follijā un pie reizes uzsmērē uz sejas labu kārtu ar šiem dubļiem.

Pēc pirmās dienas procedūrām un baseinu apmeklējuma, ejam uz istabiņu saģērbties, jo līdz 19.30 ir jāuzspēj uz vakariņām, kas ir citā korpusā. No vienas puses tas ir neliels mīnuss, ka katru reizi ir jāģērbjas un jāiet caur lauku uz ēdienreizēm, bet no otras puses, tas ir pluss, jo pirms un pēc ēdienreizes ir ļoti veselīgi pastaigāties un paelpot svaigu gaisu. Vakariņās atkal ir plaša izvēle un vēderi ir pieēsti vēl trakāk kā pa Ziemassvētkiem.

Pa ceļam uz mūsu korpusu, ieejam vēl kaimiņu korpusā, Komforts, kur šovakar notiek koncerts, bet tā kā visas vietas restorānā ir aizņemtas, nedaudz uzkavējušies un mūzikas ritmā piesituši takti ar kāju, ejam uz savu numuriņu, jo ir tak jāuzraksta raksts par to kā mums šodien veicās.

Ar labu nakti un tiekamies atkal rīt!

 

Druskininku, Sanatorijas Egle 2. diena!

Medical SPA „Eglės Sanatorija“

Rīts sākas pirms septiņiem, lai brokastīs varam būt jau 7.20, desmit minūtes pirms pirmajiem cilvēkiem, jo gribam uzfilmēt, ko šeit dod brokastīs. Brokastīs arī liela izvēle un katrs atradīs sev vēlamo ēdienu.

Pēc brokastīm Evita Eidina jau ir pirmā procedūra, Dzintaru vanna ar Lavandas aromātu. Dzintaru, tas nozīmē to mazo dzelteno akmeņtiņu, ko var atrast pludmalē, nevis vanna kopā ar Dzintaru no Krasta ielas, kas strādā Kuršos.

Vienos pa dienu mums bija paredzēta elektrostimulācijas procedūra, bet to mēs pārcēlām uz svētdienu, jo nebijām pārliecināti vai mēs uzspēsim atgriezties no pilsētas un slēpošanas. Jā, mums šodien sanāca uzslēpot Druskininku Snow Arena, kas ir vienīgā arēna zem jumta, Baltijas valstīs un šeit var slēpot cauru gadu. Šī ir vienīgā lieta, kas Rodrigo tik ļoti patīk, ka viņš varētu visas dienas to vien darīt kā slēpot.

Tā kā Evita šajā pilsētā ir pirmo reizi, pirms doties slēpot, izbraucam arī ar gaisa vagoniņu, gan uz pilsētu, gan arī atpakaļ.

Šodien, slēpot gribētāju ir diezgan daudz un kādu laiciņu nākas pastāvēt rindās, gan iegādājoties biļetes, gan izīrējot inventāru. Pirms braukšanas uz Druskininkiem, mēs jau zinājām ka gribēsim slēpot, tādēļ piemērotas drēbes mums bija līdzi, bet ja kādam kas nav līdzi, šeit var visu izīrēt, pat slēpošanas bikses un jakas.

Kad visus esmu apģērbis un palaidis arēnā, ģērbjos arī pats un varu teikt ka šis process nav tas pats vieglākais un patīkamākais, bet šajā arēnā ir bezmaksas skapīši, kuros var atstāt visas drēbes un ir vietas, kur arī pārģērbties, tādēļ šis process atvieglojas.

Ieejot arēnā, pirmais ir iesācēju kalniņš, ar nelielu pacēlāju un šeit mācās visi tie, kam no lielā kalna vēl ir bail, protams Rodrigo jau gāž pa lielo kalnu, bet Lote ar Evitu iemēģina mazo kalniņu, lai saprastu savu draudzības līmeni ar slēpēm un sniegu. Es eju uz lielo kalnu, iemēģinu jauno dēli, ko tikko iznomāju un saprotu, ka iemaņas vēl ir palikušas un no augšas līdz lejai man tikt nav problēmu. Eju saukt meitenes uz lielo kalnu, bet no lielajām un ieplestajām acīm, saprotu, bailes ir lielas, bet apņemšanās tās pārvarēt ir lielāka, jo abas klausa un nāk man līdzi. Lote ilgi nedomājot, sāk braukt lejā no kalna un viņai tas tīri labi sanāk, Evita cenšās, bet bailes pagaidām ir lielākas par pašapziņu, ka es to varu, tādēļ sanāk izmantot savu dibenu kā apstāšanās un bremzēšanas veidu. Lote vēl nobrauc 3 reizes un jau jautā, lai es to no aizmugures uzfilmēju un mūsu video sanāk lielisks, Lote brauc bez aizķeršanās un jau diezgan ātri, man pat jāsaņemās, lai ar dēli tieku viņai pakaļ.

Evita tikmēr viena cenšās sadraudzēties ar slēpēm un uz beigām jau tas arī sāk sanākt. Kamēr meitenes vēl tikai mācās, Rodrigo jau lec pa tramplīniem un laiž kā lielais.

Ir pulkstens divi un mums jāskrien atpakaļ uz Sanatoriju, jo pusdienas ir līdz 14.30, tās nokavēt negribās, jo ēdiens patiešām ir ļoti garšīgs.

Uzspējuši uz pusdienām, nedaudz atpūšamies pēc sportiskās pēcpusdienas un jau pus četros, abi ar Evitu, ejam uz 30 minūšu meditāciju, tumšu istabu, kurā ieguļās ērtos ādas krēslos, uzliek austiņas, tajās sāk skanēt klusa mūzika un kāds stāsts, bet tiklīdz bija jāiedomājas koridors un durvis koridora beigās, es aizmigu un šo stāstu tālāk arī nedzirdēju. Pamodos, kad viss jau beidzās.

Pēc meditācijas, kopā ar jauniešiem, dodamies uz baseiniem un saunām, stundu baudām ūdens priekus, bet pēc stundas jaunieši paliek baseinos, mēs ar Evitu dodamies uz nākamajām procedūrām, elektrostimulāciju mugurai, asinspiediena samazinošu vannu, kurā ir vēss ūdens un ķermeni kutina ogļskābās gāzes burbulīši. Pēc vannas izmērīju spiedienu un tas tiešām bija pazeminājies, pat par 20 iedaļām, salīdzinot ar vakardienu. Un noslēdzošā šīs dienas procedūra bija 20 minūšu ūdens gultas masāža, kurā atkal aizmigu un pamodos jau kad Evita bildēja manu aizmigušo seju.

Pēc procedūrām ģērbjamies un ejam vakariņās, pēc vakariņām atkal aizejam uz Komfort korpusu, kur paklausāmies koncertu un nākam atpakaļ uz saviem numuriņiem, rakstīt par šodienas piedzīvojumiem un gatavoties rītdienai.

Ar labu nakti un tiekamies Druskininku 3.dienā.

Sanatorija Egle, 3.diena! Asinsspiediena problēma!

Medical SPA „Eglės Sanatorija“

Pirms vakar saņēmos rakstīt par 2.dienas piedzīvojumiem, es nogulēju vismaz stundu, tad 30 minūtes centos piespiest sevi piecelties un pieiet pie rakstāmgalda, bija tik liels sagurums, kādu nebiju sen izbaudījis. Tas galīgi nav raksturīgi man, tādēļ sāku aizdomāties, kas šim sagurumam varētu būt par iemeslu. Aizdomas jau man vakar radās, bet apstiprinājums par manām aizdomām apstiprinājās šodien no rīta, mans asinspiediens ir nokritis daudz par zemu. Ja mans normālais spiediens ir 140/90, tad šorīt tas rādīja 112/68. No vienas puses ir nepatīkami, kad ir liels sagurums dēļ pazeminātā spiediena, no otras puses, ir prieks ka beidzot ir atrasts kā pazemināt asins spiedienu bez zālēm. Šī nav reklāma, bet īsts pieredzes stāsts un tā kā daktere man izrakstīja visas procedūras, kas pazemina spiedienu, tad cepuri nost, viņiem tas tiešām izdevās. Protams, ir jautājums, cik ilgi šis spiediens būs normas robežās un kurā brīdī tas atkal sāks celties, bet pagaidām, par šo iznākumu esmu ļoti gandarīts.

Mūsu rīts sanatorijā sākas 7.00, ejam brokastīs 7.30, uz pirmo procedūru jau 8.40, kas ir 30 minūšu relaksācija, tumšā telpā, ar spēcīgu lavandas aromātu, bet jaunieši dodas uz rīta rosmi un rīta vingrošanu 9.30.

Pēc rīta rosmes apsolu aizvest jauniešus uz Snow Arena paslēpot, kad esmu tos izlaidis un steidzos atpakaļ uz muguras masāžu, Evita raksta, ka jauniešus vienus var nelaist slēpot, bez pieaugušā. Paiet 2 minūtes un Rodrigo zvana, saka ka bez pieaugušā netiek uz kalna. Saku, lai gaida kad man beigsies masāža un atbraukšu vēlreiz.

Snow Arena Druskininkai

Pēc masāžas braucu uz Snow Arena, atrodu vienu no pēdējām autostāvvietas vietām, novietoju auto un eju iekšā, paveicās ka neviena nav rindā un ātri tiekam līdz inventāra nomai. Izīrējam jauniešiem inventāru, ielaižu viņus arēnā un pats uzkāpju uz kafejnīcas balkona, noskatos viņu pirmo nobraucienu un dodos atpakaļ uz Sanatoriju.

Evita Eidina pirms pusdienām ir vingrošana baseinā, īstenībā jau man arī, bet es notēloju ka man sāp kāja un palieku sēdēt sauļošanās krēslā. Tik labi ir skatīties no malas kā citi sporto, ka pat paliek vēsi, tādēļ kamēr visa lielā komanda vingro baseinā, es iekāpju pasildīties džakuzi.

Šodien Egles sanatorijā atklājām kādu pārsteidzošu faktu, gleznu ekspozīcija, kas izstādīta sanatorijas gaitenī, pieder pašmāju māksliniekam Mārim Čačkam. Kā izrādās, Māris Čačka ir Zinātnieks, Daugavpils Universitātes Mākslu katedras vadītājs, lektors, Marka Rotko centra vadītājs kā arī izstāžu un ekspozīciju kurators.

Pēc vingrošanas, Evita iet pusdienās, bet es braucu pakaļ jauniešiem, domāju, ātri tos savākšu un skriešu atpakaļ, bet ne vienmēr viss notiek pēc plāna. Pie Snow Arena ir sabraukusi puse Lietuvas, automašīnas stāv ārā uz ceļa, cilvēku ir ka biezs, rindas tik garas kā Padomju laikos pēc desām, pie inventāra nomas cilvēku ir tik daudz kā uz Ramštein koncertu, es pat brīnos ka inventāra īrei ir ko katram izīrēt. Atrodu jauniešus, palīdzu tikt galā ar skapīti, kas negrib vērties vaļā, izlavamies pa kafejnīcas pusi ārā un skrienam pusdienās, uzspējam pēdējās 5 minūtēs un kārtīgi pieēdamies.

Vakara daļa mums paiet kā jau katru dienu, procedūras, vakariņas, koncerts, baseins un saunas, bet šoreiz blokā, Komforts. Šajā blokā ir viens liels baseins, ar dažādiem burbuļiem, baseins ar celiņiem, kur peldēt sportistiem, neliels baseins dažādām grupu nodarbībām, divi lieli džakuzi un astoņas saunas. Lieliska vieta kur atpūsties un relaksēties. Protams, arī mūsu blokā nav slikta baseinu zona, bet saunu izvēles ziņā, Komforta blokā ir labāk.

Zinot ka man ir pazemināts asins spiediens un lai baseinos nesāktu žāvāties un saunās neaizmigtu, pie vakariņām izdzeru 3 tasītes kafijas un jūtos lieliski, varētu rakstīt un rakstīt, bet tā pat tik garus rakstus jau neviens nelasa.

Tādēļ ar labu nakti un tiekamies jaunos piedzīvojumos!

 

 

Back to blog

Leave a comment