Esam veiksmīgi atgriezušies no Slovākijas, kur aizvadījām 6 lieliskas dienas, baudot kalnus, burvīgus skatus, braucot ar velosipēdiem, kāpjot un pārvarot kalnu takas, atpūšoties akvaparkos un viesnīcas Spa zonās, apskatot pilis, greznas pilsētas un baznīcu ar augstāko Gotisko altāri Pasaulē!
Augusta sākumā būs redzamas sērijas par šo Slovākijas piedzīvojumu, bet ja kāds vēlas jau doties ātrāk uz šo reģionu ekskursijā un piedzīvojumā, šeit ir daži mūsu ieteikumi ko redzēt un piedzīvot:
- Polijas pusē, Zakopane, Morske Oko, ir tik daudz cilvēku un cenas uz visu ir diezgan padārgas, tādēļ labāk pabraukt vēl vienu stundu un jau būsiet Slovākijas pusē, Augstajos Tatros un skatus varēsiet baudīt tik pat lieliskus vai pat labākus.
- Mēs dzīvojām viesnīcā Horizont Resort, kas atrodas netālu kalniem un no viesnīcas ir lielisks skats uz kalniem, gardas brokastis un vakariņas, kā arī ļoti jauks Spa kompleks.
- Noteikti vajadzētu uzkāpt vai uzbraukt ar velosipēdiem līdz viesnīcai, Sliezsky Dom, tur patiešām ir lieliski skati uz kalniem un lieliska vieta kur atpūsties un relaksēties, pēc garā kāpiena, 6.7km no stāvlaukuma.
- Vēl viena fantastiska vieta ir Sedlo pod Ostrvou, šo arī varat iekļaut savā sarakstā, skati ir fantastiski.
- Akvaparks Aquacity Poprad, būs lieliska vieta relaksēties visai ģimenei!
- Spišas pils apskate, ar dažādiem paraugdemonstrējumiem pils teritorijā.
- Levočas pilsētiņas apskate, šīs pilsētiņas centrs ir kultūras, arhitektūras, mākslas un vēstures piemineklis, kā arī iekļauts UNESCO aizsargājamo pilsētu sarakstā un Jēkaba baznīcas galvenais koka altāris ir augstākais gotiskais altāris Pasaulē!
- Beļanskas alu labirints ar Stalaktītiem, Stalagmītiem, tuvu 900 pakāpieniem un stabiliem +5 grādiem!
Tikai 6 dienas, bet tik daudz redzēts, tik daudz izbaudīts, tik daudz piedzīvots un katrs no mums, superīgu emociju piepildīts, esam atpakaļ mājās un gatavi jauniem darbiem un jauniem piedzīvojumiem!
Lai arī Jums vēl priekšā daudz jauku ceļojumu un daudz lielisku kopā mirkļu, ko pavadīt un izbaudīt!
Ceļojot ar velosipēdiem, plusi un mīnusi!
Pirmkārt, liels paldies par mūsu velosipēdiem ir jāsaka, Velo Outlets! https://www.facebook.com/VeloOutlets?locale=lv_LV
Velosipēdi bija gan stilīgi un ērti, gan labi kalpoja un veiksmīgi izturēja Slovākijas kalnus.
Braukt ceļojumā ar velosipēdiem izdomājām pavisam nejauši, jo tā kā esam ļoti sportiski un aktīvi, tad bieži vien ceļojumos prasās kādas aktivitātes vai arī gribās aiziet uz zāli un pasportot, bet ja līdzi ir velosipēdi, tad sanāk to visu apkopot, gan pasportot, gan arī aktīvi pavadīt dienas daļu un vēl redzēt daudz vairāk, kā to var izdarīt pastaigājoties ar kājām!
Mūsu secinājumi pēc pirmā šāda piedzīvojuma, sāksim ar plusiem:
- kā jau minēju, lielisks sportiņš un aktīvi pavadīta diena,
- daudz vairāk var redzēt ar velo, kā staigājot ar kājām,
- nav jāuztraucas par to, ka auto stāvvieta ir tālu no kādas vietas, ar velosipēdiem tur ātri var nokļūt,
- ja esi uzbraucis un ticis kādā kalnā, tad no kalna nobraukt ar velosipēdu ir ļoti patīkami,
- braucot pa pilsētas centru, tu to redzēsi daudz vairāk, kā tas būtu ejot ar kājām.
Protams, šādam piedzīvojumam ir arī savi mīnusi, kam noteikti ir jābūt gataviem:
- velosipēdu turētājs, tam ir jābūt kvalitatīvam un stingram, lai ceļojuma laikā nav par to jāuztraucas,
- uzlikt un noņemt velosipēdus, aizņem kāds laiks,
- atstājot automašīnu stāvlaukumā, jāpiedomā par velosipēdu drošību, tie visi ir jāsaslēdz kopā ar rāmi,
- pa nakti, guļot dažādās viesnīcās, mierīgāk ap sirdi, tomēr būs, ja šos velosipēdus iestums kādā viesnīcas telpā,
- daudz braucot ar velosipēdiem, pirmajās dienās, var sāpēt gan kāju muskulatūra, gan dibens, no šaurā sēdekļa,
- Slovākijas kalnus, pievārēt ar velosipēdu var tikai sportisti vai braucot ar elektriskajiem velosipēdiem, toties no kalna nobraukt ir īsts prieks,
- pārvietoties ar velosipēdu pa pilsētas ielām, kur ir ļoti daudz tūristu, ir diezgan pagrūti.
Katram pašam, dodoties ceļojumā ar velosipēdu, ir jāizvērtē šie plusi un mīnusi, bet, viennozīmīgi, mēs noķērām patiesu prieku un gandarījumu, gan par pievārētajām grūtībām, braucot kalnos, gan par lieliski kopā pavadītajām, sportiskajām dienām un burvīgo dabu, ko braucot ar velosipēdu varējām vērot un nesteidzīgi baudīt!
Daži vārdi par mūsu pieredzi ar Zakopani un Morske Oko!
Pa ceļam uz Slovākiju, pirmo nakti palikām vienā jaukā viesnīcā, ar ļoti plašu numuriņu, lielisku atrašanos vietu, tieši pa ceļam un gardām brokastīm. No rīta pamodušies, izdomājam iebraukt arī Zakopane un tad uz Morske Oko, jo tur tiešām ir fantastiski skaisti, esmu tur bijis pirms 7 gadiem un tas skats, ar šo ezeriņu, ir spilgti palicis atmiņā.
Pirmais apgrūtinājums sākas pirms Zakopanes, jo daudzās vietās ir ceļa remonts, bet automašīnu ir ļoti daudz. Tikuši līdz pilsētiņai, izdomājam vispirms doties uz kalniem un pēc tam atgriezties pilsētā, uzēst pusdienas.
Tikuši līdz beidzamajam stāvlaukumam, saprotam ka automašīnas ir tik daudz, ka visa ceļa mala ir pilnībā pilna un stāvlaukumā vairs nelaiž, nākas mums atgriezties dažus kilometrus, pārbraukt pāri upei un, jau Slovākijas pusē, atstāt automašīnu par 18 Eur.
Tikko samaksājuši, izrādās ar velosipēdiem nemaz nedrīkst braukt pa šo ceļu, augšā uz Morske Oko, var iet tikai ar kājām, kas aizņem aptuveni 3h, vai zirga pajūgā, kas mums uz visiem 4 maksā 150 Eur. Bet darbinieks no stāvlaukuma, iesaka mums izbraukt ar velosipēdiem pa grants ceļu, kas iet gar upi, Slovākijas pusē, arī tur esot skaisti skati uz kalniem. Mēs tā arī izdarām un kādus 3km nobraucam gar upi, kalnu virzienā un tiešām skati ir fantastiski un pirmais izbrauciens ar velosipēdiem izdevies.
Pēc tam atgriežamies pilsētiņā, braucam ar velosipēdiem, bet tās ir tīrās mocības, jo cilvēku visur ir tik daudz, ka mums ir jāmanevrē starp šiem cilvēku pūļiem un uz priekšu netiekam. Izlemjam uzēst pusdienas un doties uz Slovākiju. Pusdienas, kādā jaukā Bistro, mums izmaksāja 7 Eur uz cilvēku, vismaz šeit nopriecājāmies, ka cenas ir pat ļoti pieņemamas!
Šodien jau esam Slovākijā un dosimies kalnos, ar cerību ka šo cilvēku pūļu šeit nebūs tik daudz!
Vēl viena diena Slovākijā un vēl viens mūsu spēku pārbaudījums!
Izdomājām pastaigāties uz skaistu kalnu ezeriņu, Popradske pleso, kas kopā ir 5km no automašīnas stāvlaukuma un ceļā ir jāpavada nedaudz vairāk par 1.5h. Nogājuši šo nelielo ceļa posmu, paēduši vietējo Gulaš zupu, kafejnīcā un atpūtušies, izdomājām apiet arī apkārt šim ezeram.
Te pēkšņi, ievērojam, ka kalna galā staigā cilvēki un saptotam, ka uz kalna virsotni ved arī taka.
Ilgi nedomājam, atrodam šīs takas sākumu un sarunājam, ka paiesim nedaudz uz augšu un tad jau skatīsimies, kā mums veicās un, iespējams, nāksim atpakaļ!
Bet tie nebūtu mēs, ja pusceļā padotos un kalna virsotni tā arī nesasniegtu.
Lai kā arī mums gāja un kādas grūtības nācās pa ceļam pārvarēt, kalna virsotni mēs tomēr sasniedzām!
Bet ar to viss jau vēl nebeidzās, vēl arī jānokāpj lejā un pēc tam vēl 5km līdz automašīnai.
Nokāpuši veiksmīgi lejā līdz ezeram, izdomājam nedaudz atpūsties, bet tad atceramies, ka viesnīcā vakariņas mums ir līdz 21.00 un lai uzspētu uz vakariņām mums šie 5km ir ātri jāiet vai pat jāskrien.
Paši sev neticējām, bet visu ceļu tā arī noskrējām un uz vakariņām uzspējām.
as tik bija piedzīvojums!
Mūsu plāns bija uzbraukt ar automašīnu līdz viesnīcai, Sliezsky Dom un tad ar velosipēdiem nobrauktu lejā, bet mūsu plānus izjauca neliels ''šlagbaums'', kurš neļāva mums braukt cauri nacionālajam parkam un vienīgais veids kā tikt augšā, bija braukt ar velosipēdiem, 6.7km un visu laiku kalnā.
Šis, viennozīmīgi, bija mans grūtākais brauciens mūžā, jo īstenībā mēs braucām, labi ja trešdaļu visa ceļa, pārējo laiku stūmām velosipēdus un vēl uz muguras man bija somas ar kamerām un dronu, jo visu šo, noteikti, gribējām iemūžināt, jo nezinu vai otro reizi dzīvē ko tādu gribēšu atkārtot.
Vissmieklīgākais brīdis bija kad jau pēc 100 nobrauktajiem metriem, mēs sapratām ka tik viegli kalnā neiet un jau ir jāsāk stumt mūsu velosipēdus. Šajā brīdī, ticamība tam, ka mēs spēsim tikt kalnā, bija 10 pret 90, bet laikam ejot un, ik pa laikam, paguļot zālē vai pasēžot ceļa malā, atpūšoties un padzeroties pēdējos ūdens malkus, mūsu ticamības līmenis ceļas un, brīdī, kad tas ir 50 uz 50, saprotam ka atpakaļ ceļa vairs nav un mūsu mērķis ir jāsasniedz!
Nepilnas 3 stundas ceļā, pulsam svārstoties starp 140 un 170 sitieniem minūtē, esam sasnieguši savu gala mērķi, viesnīcu Sliezsky Dom, kura esot visaugstāk Slovākijas kalnos uzceltā viesnīca. Paldies @Eleme Latvia par iespēju sekot savam pulsam slodzes laikā!
Šie pasakainie skati, kalni, kalnu ezers un ūdens kritums, bija tiešām tā vērts, lai šīs 3 stundas cīnītos, svīstu un pārvarētu sevi!
Mūsu komanda Evita Eidina, Alex, Rodrigo un es.