Slovākija ar velosipēdiem!

Uzliekam uz automašīnas rāmja velosipēdus un dodamies Slovākijas virzienā, pa ceļam iebraucam Zakopanē, ar domu uzbraukt līdz Morske Oko, bet, diemžēl, tas mums neizdodas, jo ar velosipēdiem braukt nedrīkst, ar kājām tas ir ilgi un ar zirgiem tas ir dārgi. Bet mēs neskumstam, atrodam skaistu celiņu, kas vijās gar upi un atgādina kādu alpu kalnu taciņu, pa kuru ved ganībās govis.
Pēcpusdienā jau esam Slovākijā un iekārtojamies viesnīcā, bet nākamajā rītā, esam ieplānojuši ar automašīnu uzbraukt līdz viesnīcai, Sliezsky Dom, bet atkal plāni mainās un lai viesnīcu sasniegtu, ir jāiet kājām vai jābrauc ar velosipēdiem. Mēs izvēlamies velosipēdus, bet tas galīgi nav viegli, toties skati, ko redzam kad esam sasnieguši viesnīcu, mūs patīkami pārsteidz un mēs pat izejam vēl nelielā pastaigā gar kalnu ezeriņu.
Nobraukuši lejā ar velosipēdiem, pa slapjo kalnu celiņu, esam emocionāli uzlādēti un dodamies pusdienās.

Skaistā Slovākija un lielais kāpiens kalnos!

Pēc brauciena ar velosipēdiem kalnā, pareizāk būtu teikt pēc velosipēdu stumšanas kalnā, nākamo dienu ieplānojam nedaudz mierīgāku un no rīta dodamies uz Spiškas pili, pēc tam apskatām viduslaiku pilsētiņu, Levoču, bet vakaru baudam Aquacity Poprad akvaparkā.
Atguvuši spēkus, nākamajā dienā atkal vēlamies pārbaudīt savus spēkus un izturību, tādēļ salikuši ūdens pudeles somās, dodamies kalnos. Pirmais pieturas punkts tiek sasniegts viegli, bet lai sasniegtu otro punktu, kalna virsotni, nākas piepūlēties un kādam pat nobirst asariņa! Kalnā esam uzkāpuši, bet vēl ir arī jānokāpj un tas izrādās ir pat grūtāk kā iet uz augšu.
Bet tie burvīgie skati ir pasakaini un deļ tiem vien bija vērts kāpt.
Noslēdzošajā dienā izgājām stalaktīdu alas, pavizinājāmies ar velosipēdiem un atpūtāmies viesnīcas spa.