1. diena
Esam patīkami pārsteigti, nebijām gaidījuši ka Bosnija mums tik ļoti patiks!
Un nebijām gatavi ka Rīgas lidostas darbinieki no mūsu somas izņems drona baterijas.
Uz Bosniju un Hercegovinu plānojām savu ceļojumu jau kopš pagājušā gada. Mums ir lieliska sadarbība ar vienu no Bosnijas un Hercegovinas Kantoniem un viņi mums ir sastādījuši nedēļas plānu un visu ko redzēsim un filmēsim, lai pēc tam to parādītu arī saviem skatītājiem.
Lidojām ar Lufthansa kompāniju caur Frankfurti, kur nācās pagaidīt 6 stundas un veiksmīgi esam nokļuvuši Bosnijas galvaspilsētā, Sarajevo.
Līdz viesnīcai aizgājām ar kājām, apmēram 10 minūtes attālumā no lidostas bijām rezervējuši viesnīcu, Great Wall. Kad tikām savā numuriņā, pirms pusnakts, atvērām lielo somu un tur priekšā garš čeks, uz kura rakstīts, ka ir izņemtas 5 baterijas, 3 drona un 2 ekrāna.
Bez ekrāna baterijām mēs varētu iztikt, bet bez drona jau nekādīgi.
Man jautājums Rīgas lidostas darbiniekiem, ja viņi izņem baterijas, vai nevarēja paziņot par to jau Rīgas lidostā? Mēs tās baterijas kaut kabatās būtu ielikuši.
Tagad mūsu uzdevums tikt pie vismaz vienas baterijas, lai vismaz kaut ko varētu uzfilmēt. Šodien ir svētdiena, visi veikali slēgti, rīt sāksim meklēt, ļoti cerams ka mums paveiksies.
No rīta mums atbraucis pakaļ ir šoferis un ved mūs no Sarajevo uz Mostar. Pa ceļam sapazīstamies ar šoferi un, izrādās, ka brīvajā laikā viņš ir gids un strādā tūrisma nozarē, bet pamata darbs ir policija, viņš ir izmeklētājs. Divas stundas paiet nemanot, šoferim ir tik daudz ko stāstīt un pa ceļam redzam tik daudz skaistu vietu, zaļas upes, kalnus, kanjonus, mežus un ciematus. Jau pirmajās stundās Bosnija mūs pārsteidza un šofera stāstījums raisīja vēlmi pēc iespējas ātrāk iepazīt šo valsti.
Žēl ka šoferis turpmākās dienas nebūs vairs kopā ar mums, bet ar kontaktiem esam samainījušies un varbūt kādu dienu vēl satiksimies.
Mūsu pirmā diena paiet pilsētiņā Mostar, kur atrodas galvenais un populārākais valsts tūrisma apskates objekts, Mostar tilts. Dzīvojam viesnīcā Almira, tieši pie vecpilsētas un 1 minūtes attļumā no tilta un gājēju ieliņas. No mūsu viesnīcas balkona ir redzams šis tilts un visa vecpilsēta.
Tikko esam ievākušies numuriņā, pārģērbjamies un izejam pirmo apli līdz tiltam un nokāpjam arī līdz upei. Šeit ir iespēja izbraukt ar motorlaivām un cena no cilvēka ir 10 Eur par 10 minūtēm. Bet ar 10 minūtēm arī pilnīgi pietiek un pēc pusdienām arī mēs izbraucam ar vienu no laivām.
Divos mums pusdienas viesnīcā, ejam atpakaļ un mums jau ir uzservēts galds, priekšā jau ir salātu šķīvis, atnes dārzeņu zupu ar vistas gaļu, nākamais ir kāda pīrāga šķēle un pēc tam atnes galveno ēdienu, uz viena šķīvja frī kartupeļi ar grillētu gaļu, grillētām desiņām un kebabiem. No šīs porcijas varētu paēst 6 cilvēki, nu labi, ja nebūtu visu iepriekšējo ēduši, iespējams, būtu tikuši ar šo porciju galā, bet šoreiz nesanāca pat pusi apēst.
Pēc tādām pusdienām nedaudz jāatpūšas numuriņā un pēc laika atkal izejam ielās. Cilvēku ir ļoti daudz, bieži pat nākas iesprūst un gaidīt kad kāds palaidīs garām, visur ir pilns ar kafejnīcām, suvenīru veikaliem un saldējumu pārdevējiem. Ārā ir karsts un visu laiku meklējam kādu ēnu, kur noslēpties no saules. lai pirmajā dienā jau nesadegtu.
Šī vieta mūs patīkami pārsteidza, vecpilsēta un tilts ir patiešām ar savu odziņu, ieliņas no gludiem akmeņiem, senas ēkas un smaidīgi cilvēki. Šodien esam tiltu redzējuši no visām pusēm un pat no lejas, vēl trūkst tikai uzlidot ar dronu.
Kad ielas izstaigātas, laiks nedaudz atpūsties un tikko kā saule norietējusi, esam gatavi doties vakariņās uz restorānu, Labirint, kas atrodas pie pašas upes un ar skatu uz tiltu. Lai arī ēst vēl negribās, ejam pabaudīt vakaru un romantisko skatu uz vecpilsētu un izgaismoto tiltu.
Šoreiz esam gudrāki un sūtam pus porcijas, bet pat ar pus porcijām esam kārtīgi paēduši. Kad pilsētiņa redzēta gan dienas saulē, gan vakara gaismās, laiks doties pie miera, jo rīt jāceļās agri un jāsāk beidzot strādāt, filmēt raidījums rudens sezonai.
2. diena
Hercegovinas vienīgā piejūras pilsēta, Neum.
No rīta, uzreiz pēc brokastīm, mums ir atbraucis pakaļ šoferis un pirmais kurp dodamies, ir elektronikas veikals, ar cerību ka tur būs drona baterijas.
Par lielu izbrīnu veikalā ir daudz dažādu DJI preču un ir arī baterijas manam dronam. Tās nemaksā maz, bet mums nav citu variantu, nākas pirkt. Nopērkam 2 vienīgās baterijas par 370 Eur un esam priecīgi, ka varēsim uzlidot ar dronu un uzfilmēt daudz skaistu vietu un parādīt kā tās izskatās no putna lidojuma.
Vēl iebraucam veikalā un par 15 Eur nopērkam sim karti ar 20 GB internetu. Tā kā Bosnija un Hercegovina nav Eiropas savienība, nemēģinām riskēt un lietot mūsu Latvijas internetu.
Ja starp Sarajevo un Mostar viss bija zaļš un visapkārt bija meži, tad braucot jūras virzienā zāle paliek dzeltenāka un vietām pat brūna, bet mežu vietā tikai nelieli kociņi un krūmi. Visapkārt akmeņi un kalni, kas lietu nav redzējuši diezgan ilgi. Mūsu šoferis, kas turpmākās dienas būs arī gids, saka ka pēc 2 nedēļām šeit visa zāle būs brūna un saulē izdegusi, vasaras mēnešos lietus šeit esot reta parādība, bieži tas pat divus mēnešus nav.
Esam tikuši līdz pilsētai Neum, varētu pat teikt pilsētiņai, ziemas laikā šeit dzīvo tikai 3000 cilvēku, bet vasarā šis cipars pakāpjas uz 20000.
Mūsu viesnīca uz vienu nakti ir Grand Hotel Neum. Tā ir liela viesnīca ar 400 numuriem un celta laikā kad pastāvēja vēl Dienvidslāvija. Nobraucot uz apakšējo stāvu, caur garu tuneli var nokļūt pludmales zonā, bet koridora durvis ir palikušas no seniem laikiem un tās ir lielākas un biezākas kā Šveices bankās seifiem. Šī ir bijusi kāda slepenā izeja no šīs ēkas, ja nu sāktos kara darbība.
Viesnīcā satiekam šodienas gidu, Nikola, kas ir šīs pilsētas tūrisma priekšnieks un ar viņu izstaigāsim garo promenādi, kas ir lielisks celiņš sportot gribētājiem, Edvards Juhimenko nenoturējās un, vakarpusē, izskrēja krosiņu.
Šis celiņš iet gar pašu jūru, vienā pusē ir nelielas betona un akmens platformas, kur vasaras laikā atpūšas un guļ cilvēki, bet otrā pusē ir mājas un 90% no tām tiek izīrētas. Šodien mēs redzējām ļoti maz cilvēku, bet jau jūnija sākumā šeit notiekot cīņa par katru kvadrātmetru.
Šo pilsētu par savu atpūtas vietu izvēlas gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi no citām valstīm, šeit, salīdzinot ar Horvātiju un Melnkalni ir daudz lētāk, bet saule tā pati un jūra ir līcis, bieži tā ir siltāka kā atklātā jūra, tādēļ šeit iecienīta vieta ģimenēm ar bērniem.
Apartamenti ar 2 istabām, 4 cilvēkiem, vidēji izmaksā 100 Eur par nakti.
Pēcpusdienā, Nikola mūs aizved uz sievas radinieka olīvkoku dārzu un parāda gan jaunos olīvkokus, gan kokus kam ir jau 300 gadi.
Bet pirms vakariņām Nikola mūs izvizina ar savu motorlaivu un mums ir tā iespēja Neum pilsētu redzēt arī no jūras puses.
Šodien laiks mūs lutina, ārā ir +23 grādi, spīd saule un vēja nav, staigājot pa promenādi ir ļoti silts, prasās pēc ēnas un grūti iedomāties, kā šeit var uzturēties vasarā, kad temperatūra pakāpjas līdz +39 grādiem.
Pirms vakariņām vēl aizejam uz viesnīcas Spa zonu un baseinu, bet vakariņas baudām uz terases, ar skatu uz jūru un saulrietu, kur saule riet tieši jūrā, virs tilta, kas savieno Horvātiju ar Horvātiju.
Jā, es neko nesajaucu, Neum pilsēta ir Hercogovinā un pa labi no šīs pilsētas ir Horvātija un pa kreisi arī ir Horvātija. Vēl pirms dažiem gadiem, lai nokļūtu Dubrovnikos, nācās braukt cauri Bosnijai un Hercegovinai, bet tagad ir tilts, kas savieno Horvātiju ar Horvātiju un ja nevēlās, var vairs nebraukt cauri Hercegovinai.
3. diena
Vetrenica ir viena no iespaidīgākajām un zinātniski nozīmīgākajām alām Balkānos.
Brokastis viesnīcā un jau 8.00 mums ir atbraucis pakaļ šoferis un taisnā ceļā dodamies Ravno pilsētas virzienā, kur mūs gaida gids, kas izrādīs un izstāstīs visu par Vetrenice alu.
Tā ir Garākā ala Bosnijā un Hercegovinā – izpētītā daļa stiepjas vairāk nekā 7 km, un vēl arvien tiek pētīta.
Nosaukums “Vjetrenica” (“vēja ala”) radies no spēcīgajām gaisa plūsmām, kas jūtamas pie ieejas – pat karstā vasarā tur pūš vēss vējš.
Bioloģiskā bagātība – ala ir slavena ar vairāk nekā 200 dažādām pazemes sugām, slavenākais iemītnieks ir tā sauktais “cilvēkzivs” jeb olm – akls abinieks, kas dzīvo tikai pazemes ūdeņos.
Par šo tikko stāstījām sērijā par Slovēniju.
Ala ir iekļauta UNESCO World Heritage sarakstā, kas apliecina tās globālo nozīmi.
Alās var redzēt iespaidīgus stalaktītus un stalagmītus, pazemes ezerus un upes, īpaši ziemas laikā, kad nokrišņu ir daudz, ūdens līmenis ir augsts un vietām tas pat skalojas uz gājēju celiņa. Bet vienā zāles vidū ir pat liels ūdenskritums, kas gāžas no aptuveni 19 metru augstuma, bet virs šīs alas ir vēl 600 metrus augsts kalns, kas nozīmē ka ūdens tiek cauri visam šim kalnam.
Ūdens alās ir pilnīgi mierīgs, tas izskatās kā spogulis un ja pareizi nobildē, tad bilde ar atspulgu sanāk varen skaista.
Netālu no alas atrodas klosteris un Pareizticīgo baznīca, kas daļēji iebūvēta klintī.
Tā kā mums ar Edvards Juhimenko ir šorti, mums nākas uzvilkt garus svārkus, kas nosedz kājas un tikai tad mēs drīkstam ienākt šajā teritorijā.
Kopā ar mums ir šī reģiona tūrisma boss un viņš ir mūsu gids šajā klosterī un viņam ir tik daudz informācijas, ka mēs viņu nodēvējam par staigājošo enciklopēdiju.
Viņš izstāsta ne tikai par šo klosteri, bet par visu reģionu un valsti kopumā.
Sērijās par Bosniju un Hercogovinu mēs Jūs iepazīstināsim ar viņu.
Vēlāk mēs apskatām tradicionālu Hercegoviešu ciematu, kas pilnībā celts no akmeņiem un jau pusdienas dodamies ēst uz bijušo dzelzceļa staciju, kas pārbūvēta par restorānu, bet pats dzelzceļš arī pārbūvēts un kalpo kā asfalta ceļš riteņbraucējiem, šis ceļs ir no Mostaras uz Dubrovnikiem un ir 140 km garš. Esot pasakaini skaists maršruts.
Paēduši dažādus gardus grillētus ēdienus, atvadāmies no sava gida un turpinām ceļu uz pilsētiņu Stolac, kur apskatām senu kapa vietu ar lieliem akmeņiem un izgrebtiem simboliem uz tiem, tad uzbraucam kalnā, kur apskatām drupas no senas pilsētiņas, ar nosaukumu Daorsan.
Daorson ir viena no iespaidīgākajām senajām arheoloģiskajām vietām Bosnijā un Hercegovinā — bieži saukta par “Balkānu Maķedoniju” tās monumentālo akmens sienu dēļ.
Šī bija sena pilsēta, kas piederēja ilīriešu ciltij Daorsi.
Tās Uzplaukums bija ap 4.–1. gadsimtu p.m.ē.
Daorson bija nocietināta pilsēta (akropole) ar politisku un ekonomisku nozīmi reģionā.
Šī pilsēta ir īpaša ar to, ka tai ir milzīgās akmens sienas – būvētas no lieliem, precīzi apstrādātiem blokiem, līdzīgi kā Grieķijā (tāpēc salīdzina ar Mycenae).
Kā šos akmeņus tik precīzi tajā laikā apstrādāja un kā tos šeit dabūja un kā uzcēla šo mūri, ir labs jautājums, līdzīgi kā ar piramīdām.
Daorsi bija ciešos kontaktos ar grieķu pasauli, kas redzams arhitektūrā un pat monētās. Viņiem bija savs naudas kalums – tas liecina, ka tā bija diezgan attīstīta un autonoma sabiedrība.
Daorson tika iznīcināta ap 1. gadsimtu p.m.ē., iespējams konfliktos ar citām ilīriešu ciltīm vai romiešiem.
Pēc Daorson braucam vēl izstaigāt Stari Grad Vidoški, tas ir viduslaiku nocietināts pils komplekss, kas kādreiz bija viens no lielākajiem un stiprākajiem nocietinātajiem centriem visā Hercegovinā.
Akmens mūri vietām ir pat 2 metri biezi un kopējā teritorija ir 20000 m2.
No augšas paveras burvīgs skats uz apkārtējiem kalniem un pilsētiņu Stolac.
Vēl pēc 30 minūtēm esam jau pilsētiņā Čapljina un šo nakti pārlaidīsim viesnīcā President.
Esam nedaudz saguruši, bet priecīgi par dienas laikā redzēto, rīt atkal jauna diena un jauni piedzīvojumi, tiekamies jau pavisam drīz.
4.diena
Mostar ir viena no pazīstamākajām pilsētām Bosnia and Herzegovina dienvidos. Tā atrodas pie Neretvas upes un ir slavena ar savu iespaidīgo vecpilsētu, osmaņu arhitektūru un ikonisko tiltu.
Mostar ir viena no iespaidīgākajām un reizē arī skaistākajām pilsētām Balkānos. Protams, viena no populārākajām pilsētām Bosnijā un Hercegovinā.
Tā atrodas pie Neretvas upes un ir slavena ar savu iespaidīgo vecpilsētu, Osmaņu arhitektūru un ikonisko tiltu.
Interesanti ka Neretvas upe ir aukstāka, salīdzinājumā ar citām upēm, toties ļoti tīra.
Pilsētas simbols ir Stari Most — “Vecais tilts”, kas sākotnēji tika uzcelts 16. gadsimtā Osmaņu impērijas laikā. Tilts tika nopostīts 1993. gadā Bosnijas kara laikā, bet vēlāk atjaunots un iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Lai arī pilsētu apmeklē ļoti daudz tūristu un rā ir ļoti populāra, daudzās vietās, pilsētā, vēljoprojām var redzēt kara pēdas, sašautas māju sienas, žalūzijas un nodegušas mājas.
5. diena
Međugorje – unikāla pilsēta Balkānos, ko apmeklē miljoni!
Par šo pilsētu nedaudz vēlāk, bet tagad visu pēc kārtas.
No rīta viesnīcā satiekam Hutovo Blato direktoru un dodamies viņam līdzi, lai izbrauktu ar laivu pa kanāliem un ezeru, kur mājo simtiem dažādu putnu sugu.
Hutovo Blato ir īsts dabas brīnums Hercegovinā, šeit ir plaši mitrāji, ezeri un bagātīga savvaļas daba, kas rada iespaidu, ka esi nonācis citā Pasaulē, putnu Pasaulē.
Hutovo Blato ir viena no nozīmīgākajām putnu dzīvesvietām Eiropā – īsta paradīze dabas un fotogrāfijas mīļotājiem.
Šeit ir sastopamas 3 cīruļu sugas, pareizāk teikt, šodien šeit bija pat 4 Cīruļu sugas.
Mums bija tā iespēja izbraukt ar laivu pa kanāliem un ezeru, un redzēt arī daudz un dažādu putnu. Ja dodaties šajā virzienā, bērniem šis piedzīvojums noteikti patiks.
Izbraukuši ar laivu, tālak dodamies apskatīt Počitelj pilsētiņu un senās drupas. Kāpiens kalnā aizņem nepilnas 10 minūtes, bet skats no augšas ir tā vērts, lai karstajā saulē piepūlētos un uzkāptu pa gludajiem akmeņiem, kas izlikti uz celiņa.
Māju logi šeit atgādina Albānijas Beratu, bet apaļie Hamam jumti atgādina Tbilisi saunu jumtus. Tāda sajūta ka senos laikos arī ir bijis Pinterests un viens no otra ir noskatījušies idejas.
Laiks pusdienām, bet pa ceļam vēl iebraucam apskatīt kempingu Green park, kas saņēmis dažādus apbalvojumus kā viens no top100 labākajiem kempingiem Eiropā.
Daži interesanti fakti par šo kempingu:
1. maksā tikai 15-20 eur par kemperi,
2. tie kas paliek kempingā, kaijaki, velosipēdi un sup dēļi bez maksas,
3. tie kas paliek kempingā, zobārsts bez maksas,
3. kempinga teritorijā ir restorāns, dušas un daudz saldo ķiršu koku.
Pēc kempinga pusdienas un mēs ar Edvardu uzsūtam grillētu gaļas plati 2 cilvēkiem, kauns ir teikt ka mēs esam slikti ēdāji, bet mēs tiešām to plati neizēdām.
Pēc pusdienām pareizticīgo baznīca un klosteris, kā arī 100 ha liels vīnogu lauks, kur pašas vīnogas aug akmens krāvumos vai akmens vagās. Šādā veidā ūdens tiekot klāt mazāk, esot vairāk ēnas un ogas esot saldākas.
Laiks ķerties klāt pilsētai, Međugorje.
Šī pilsēta Eiropas kartē ir ļoti maza un knapi pamanāma, bet piesaista miljoniem cilvēku no visas pasaules.
Daudzi šo vietu uzskata par vienu no nozīmīgākajiem svētceļojumu galamērķiem Eiropā. Cilvēki šeit ierodas meklēt mieru, atbildes vai vienkārši īpašu sajūtu, ko grūti izskaidrot vārdos.
Neatkarīgi no tā, vai esi ticīgs vai vienkārši ziņkārīgs ceļotājs – Međugorje neatstās vienaldzīgu.
Arī mēs šeit sastopam cilvēkus no visas Pasaules, sanāca pat nointervēt cilvēkus no Francijas, Amerikas un Spānijas. Bet ielās un pie baznīcas var redzēt dažādas rasas un dažādu vecumu cilvēkus.
Šeit ne tikai baznīca ir pilna ar cilvēkiem, bet šeit cilvēki sēž visapkārt baznīcai un stāv rindās, lai tiktu parunāties ar mācītājiem, kas ir sabraukuši no dažādām Pasaules valstīm. Kā arī aizmugurē baznīcai ir sēdvietas 7000 cilvēkiem un ir 2 milzīgi ekrāni, kas rāda kas notiek baznīcā. Šeit 2 reizes dienā tiek aizvadītas mises un lūgšanas.
Bet kādēļ tieši ši pilsēta ir tik ļoti populāra svētceļnieku un ticīgo cilvēku aprindās, mēs izstāstīsim sērijās par Hercegovinu.
Ja Tev interesē stāsti par Hercegovinu un Tu izlasīji visu līdz beigām, ieraksti, lūdzu komentārā, izlasīju.
